Šodien, gandrīz teju visā pasaulē tiek svinēta Valentīndiena jeb visu mīlētāju diena. Tik daudz runāts par un ap šo dienu...

Šī nedēļa manā dzīvē ir par to, ka laiks iztaisnot muguru un palikt stingrākai pret citiem. Sākt cienīt sevi un...

Pēdējās pāris dienās, manā redzeslokā nonāk teksti par varēšanu / nevarēšanu. Paskaidrošu sīkāk, kāda sieviete rakstīja Threads platformā par to,...

Lietus sitas bez mitas pret loga rūtīm, vējš gaido.... iededzu sveces, lai nedaudz siltumu sevī justu.... tik drēgni ir ārā.....tik tumšs vēl.... Ieleju tēju krūzē un ļauju tai mani sasildīt.

Ir jāprot paskatīties uz pagātnes notikumiem bez emociju piesaistes, izprotot notikumu ķēdīti, izanalizējot kāpēc tava rīcība bija tāda kāda bija un kāds ir cēlonis tavai rīcībai.....taču prāts mēdz piespēlēt vainas apziņu, kas savukārt liek tagadnes mirklī rīkoties jau caur šo vainas apziņas prizmu......ak, un vēl šie paškritiskie čuksti.....''kāpēc es biju tik stulba? Kā es varēju tā rīkoties? Kāda es biju muļķe?''

Ir divas diennakts daļas, kas man ļoti patīk....

tās ir vēlās nakts stundas....kad dienas steiga ir rimusi, apkārt māju logos, gaismas izdzisušas un auto skaņas apklusušas.... tik rosīgā pilsēta ir rimusies, pēkšņi tā tikai vairs čukst.....